Latviski
Krieviski
 Mums ir patīkami jaunumi. No šī brīža visām Runva vinčām 5 gadu garantija! Garantijas nosacījumi: 1.Vinčai ...
lasīt tālāk
Esam izveidojuši aprakstu par visurgājēja Laplandera pārbūvi, kā arī izveidota atskaite par Arctic Trophy ...
lasīt tālāk
Sadaļā mūsu darbi varat apskatīt jaunākos veikumus ŠEIT
Meklēt


Ceļojumi un maršruti raquo; Ekspedīcija Kurzeme ziemā

Ekspedīcija "Kurzeme ziemā" - daļēji izbraukta.

Ir pirmdienas rīts un es vēl neesmu atguvies no 750 km, ko veicām šajās brīvdienās! Lieki piebilst, ka lielākā daļa no šā ceļa bija vairāk vai mazāk piesnidzis bezceļs. Ekspedīcijā piedalījās 5 automašīnas, trīs no kurām bija samērā sagatavoti bezceļa auto un divi standarta ielas auto. Jāpiebilst, ka viens auto (Suzuki Jimny) ''noleca'' no ekspedīcijas apmēram pie Dobeles, un vēl viens auto līdz ekspedīcijas starta vietai nemaz netika, sesdienas rītā secināja, ka galvas blīve (automašīnai :) ) ir pušu. Ar atlikušajiem 5 auto visur tikām cauri saviem spēkiem, ik pa laikam palīdzot viens otram.
Ekspedīcijas mērķis, bija aizbraukt līdz Liepājai un tad no Liepājas līdz Kolkai. Uzreiz jāsaka, mērķi izdevās izpildīt daļēji, gan pirmās dienas vakarā ar nakts iestāšanos pēdējos 80 km nobraucām pa šoseju, kā arī otrajā dienā Kolku neizdevās sasniegt. Tā vietā tikai Jūrkalne... Kā izrādās Latvija nemaz nav maza, ja nebrauc pa lielceļiem :)
1 diena.
Jau Rīgas rajonā bija skaidrs, ka neies raiti – visas stigas un ceļi piesniguši tā, ka sagatavotam bezceļniekam ar 33 collu riepām vietām ir jāvinčojas. Viss grūtāk ir pirmajam, gan viss grūtāk braukt, kā arī motors karst un vēl degvielas patēriņš ir 2x lielāks nekā pārējiem dalībniekiem – tāpēc ik pa brīdim pirmās mašīnas mainās vietām. Kalnciema mežs kā vienmēr interesants, iespaidus pastiprina saulainā diena un jautrā kompānija. Līdz Dobelei ZOZO (Modris Bērziņš ar Toyota LC75) rāda sev zināmās meža takas, mēģinām no Pienavas līdz Dobelei braukt pa trešās šķiras ceļu, tie ir tie ceļi kas kartē pēc platuma ir tādi paši kā lielie ceļi, bet tikai dzeltenā krāsā. Jau pēc pāris kilometriem padodamies – sniegs ir saputināts tā, ka vietām sasniedz 1 m augstumu. Lai taupītu laiku šo vietu apbraucam. Pēc Dobeles meiģinām jaunus, nebrauktus maršrutus. Jau ar pirmo minējumu trāpām desmitniekā, ceļš sen nelietots, bet braucams, secinām, ka pavasarī te ietu grūtāk, jo jāšķērso strauts un zem ledus manam dziļas rises. Veiksmīgi ar pāris darbībām ar vinču esam ārā uz normāla ceļa. Tālāk braucam pa reljefainu maršrutu un nokļūstam Pokaiņu mežā, kur esot enerģētiskie lauki un vēl viss kaut kas, bet mums tām blēņām nav laika, priekšā mums ir nezināmi ceļi, dodamies tālāk, vēl pa ceļam iegriežoties nacionālo partizāņu piemiņas vietā un apmeklējam atrestaurēto bunkuri ar visām guļvietām un WC. Tālāk mēs braucam pa ainaviskiem mežiem un pieputinātām pļavām, pienāk kārta nākošajam ‘’nezināmajam’’ posmam – sākums daudzsološs – ceļš iet pa pļavas malu mežiņā, kur pāri grāvim, pāri kalnam un ārā uz cita, liela ceļa. Tālāk par kalniņu netiekam. Ceļu ir aizpludinājis bebrs, kur agrāk bija pļavas – tagad ir dīķis. Gar dīķa malu var braukt, tikai ne ar mūsu mašīnām, te vieta TR2 un TR3. Šajā drūmajā vietā mēs pavadām kādas divas stundas – kamēr izrokamies, apgriežamies – pievinčojamies, viens otru ar striķi paraustam, pastumjam, pazaudējam cimdus utt. pienāk jau tumsa. Meklējam apkārtceļus – kā izrādās tie arī nav viegli – atkal šķērsojam grāvjus, braucam pa pieputinātā pļavām un stigām. Mašīnās jau jūtams satraukums, vai vispār šodien nonāksim līdz Liepājai, kur mūs gaida siltas vakariņas? Un tā kā mums uz 5 automašīnām bija divas grūtnieces un vēl divi mazi bērni (kas jau gulēja) nolēmām izbraukt uz lielceļa un nomuhļīt pēdējos 80 km.
Protams, viesnīcā saviesīgs vakars, vakariņas un omulīgas pārrunas ziemas dārzā.
2 diena.
Rīts optimisma pilns par iespēju pabraugties gar Kurzemes liedagu. Pēc sātīgajām brokastīm dodamies ceļā, uzreiz pie pašas viesnīcas braucam gar jūras malu uz Papes pusi. Jūras mala līdzena kā galds, braukt viens prieks, bet apzinoties aizliegumu sevi lutinām īsu brīdi, pie Bernātiem jau braucam iekšā mežā. Maršruts līdz Papei ir pretstats vakardienas Vidzemes līdzenumiem – braucam pa kalniem augšā un lejā, pat grūtnieces aiz sajūsmas spiedz. Apmeklējam Pūsēnu kāpu, kas radusies cilvēka darbības rezultātā un tiešām ir grandioza - 37 m augsta. Pa ceļam daudz vecu armijas objektu un vienkārši skaistu vietu. Kā izrādās, tur ir arī Latvija armijas objekts – radio lokators, kuram, protams, mēs piebraucam no otras puses, kur neviens mūs negaida. Apsargs mūs aizdzen prom, mēs pat neuzspējām no mašīnām izkāpt ārā. Šos 50 km bezceļa veicam diezgan ātri un jau uz pusdienām esam atpakaļ Liepājā. Kopējas pusdienas un dodamies uz kara ostu. Izrādās daži no mums tur bija pirmo reizi – tad nu Jums saku – tur ir vērts iebraukt biežāk. It īpaši ar 4x4. Krievu un Cara armija ir atstājusi ļoti daudz vēsturisko liecību, kuras ir vērts apskatīt. Tālākais ceļš ved gar jūru, kur daudzus gadus atpakaļ notika Latvijas čempionāts RalijReidā, nu mēs arī iejūtamies viņu ādā un forsējam ar smiltīm (un tagad vēl sniegu) aizputinātos ceļus. Priekšā mums vēl viens lokators, bet šoreiz ar sētu, tāpēc meiģinām apbraukt. Apbraukt neizdodas veiksmīgi, jo izbraucam caur kaut kādu sētu. Bet laikam mēs neesam pirmie tādi un dodamies tālāk, uz Akmens raga bāku. Tas ir mūsu Ekspedīcijas galamērķis. Atzīmējamies pie bākas, daži uzkāpj augšā un ar to arī viss. Nu ja neskaita, ka atpakaļ uz Rīgu mēs nebraucām gluži pa lielceļu, bet pa kartē īsāko ceļu, kas izrādījās diezgan pagrūts. Bet mājās esam un secinājām, ka Kurzemei vajag veltīt nedēļu, ko mēs noteikti vasarā izdarīsim.  

Diskusija par pasākumu ŠEIT
 


 

 


 
 
Tālrunis: +371 29458000
Darba laiki: Pirmdiena līdz piektdiena - 09:00 līdz 17:30
Sestdiena - slēgts
Svētdienas - slēgts
Par jebkuru jautājumu kontaktējiet 4x4veikals@gmail.com
© 2009 visas tiesības reģistrētas SIA ATV centrs.
Informāciju no šīs lapas publicēt atļauts tikai ar īpašnieka
rakstisku atļauju.
Valid XHTML